Automātiskais ārējais defibrilators (AED) – efektīvs glābējs jebkuros apstākļos

Automātiskie ārējie defibrilatori (AED) ir kļuvuši par būtisku rīku dzīvības glābšanas pasākumos visā pasaulē.  Tomēr daudziem joprojām ir jautājumi par to, kā šīs ierīces darbojas un vai tās var droši lietot dažādās situācijās – aukstumā, mitrumā, uz metāla virsmām vai pat kustībā esošā transportlīdzeklī.  Šajā rakstā aplūkosim galvenos faktorus, kas var ietekmēt AED darbību, un sniegsim padomus, kā nodrošināt tā efektivitāti jebkuros apstākļos. 

Laika apstākļu ietekme

Kā jebkura elektroniska ierīce, kas darbojas ar baterijām, arī AED darbību var ietekmēt temperatūras svārstības.  Aukstums var samazināt baterijas darbības laiku, bet karstums var negatīvi ietekmēt ierīces elektroniskās sastāvdaļas.  Tāpēc ir svarīgi:

• Regulāri pārbaudīt baterijas stāvokli un veikt nepieciešamās apkopes. 
• Ja AED tiek glabāts ārpus telpām, izmantot speciālas aizsargkastes, kas pasargā ierīci no ekstremāliem laikapstākļiem. 

AED lietošana mitrās un elektrību vadošās vidēs

Defibrilāciju var veikt arī tad, ja cietušais atrodas sniegā, peļķē vai uz metāla virsmas, taču ir jāievēro būtiski drošības noteikumi: 

• Pirms elektrodu piestiprināšanas cietušā āda ir rūpīgi jānoslauka sausa, lai nodrošinātu pareizu strāvas vadīšanu caur ķermeni. 
• Tīrs sniegs un ledus slikti vada elektrību, bet slapjš sniegs var samitrināt cietušā ķermeni. 
• Ja cietušais atrodas ūdenī (piemēram, baseinā vai ezerā), viņš vispirms ir jāpārvieto uz sausu vietu. 
• Metāla virsmas vada elektrību. AED var lietot uz metāla virsmas, ja elektrodi tieši nesaskaras ar metālu. 
• Lietojot AED lietus laikā, jānodrošina, ka elektrodi cieši pielīp pie ādas un ka defibrilācijas brīdī cietušajam nepieskaras citas personas. 

Vibrācijas ietekme

AED izmanto jutīgus sensorus, lai analizētu cietušā sirds ritmu.  Vibrācijas, kas rodas transportlīdzekļos (piemēram, automašīnā, laivā, helikopterā), var traucēt precīzu sirds ritma analīzi.  Lai mazinātu šo ietekmi:

• Ja iespējams, transportlīdzeklis jāaptur, kamēr AED veic analīzi, un pacients jānovieto uz stabilas virsmas. 
• Ir pieejami AED modeļi, kas īpaši paredzēti lietošanai transportā un ir aprīkoti ar algoritmiem, kas kompensē vibrācijas radītos traucējumus. 

Elektromagnētiskie traucējumi

AED darbību var ietekmēt spēcīgi elektromagnētiskie lauki, ko rada augstsprieguma līnijas, radiosakaru sistēmas vai citas medicīniskās iekārtas.  Lai gan lielākā daļa mūsdienu AED atbilst starptautiskajiem elektromagnētiskās saderības (EMC) standartiem, ieteicams: 

• Neizmantot AED ļoti tuvu jaudīgiem radiosignālu avotiem vai lielām industriālām iekārtām. 
• Regulāri pārbaudīt ierīces funkcionalitāti, lai pārliecinātos par tās gatavību darbam dažādos apstākļos. 

Skaļa vide un balss komandas

Trokšņainā vidē var būt grūti saklausīt AED balss norādes.  Lai nodrošinātu maksimālu saprotamību, augstas kvalitātes AED modeļos tiek izmantotas profesionāli ierunātas, skaidras balss komandas, nevis mākslīgi ģenerētas balsis. 

Secinājumi

Automātiskais ārējais defibrilators ir uzticams un efektīvs dzīvības glābšanas rīks, kas var darboties dažādos apstākļos, ja tiek ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi.  Galvenie punkti, kas jāatceras:

• ✅ Veiciet regulāru ierīces un bateriju pārbaudi. 
• ✅ Nodrošiniet atbilstošu uzglabāšanu, īpaši ekstremālos laikapstākļos. 
• ✅ Ievērojiet piesardzību, strādājot mitrās un elektrību vadošās vidēs. 
• ✅ Minimizējiet vibrāciju un elektromagnētisko traucējumu ietekmi.
• ✅ Nodrošiniet, ka balss komandas ir labi dzirdamas arī trokšņainā vidē. 

Lietojot AED atbildīgi un ievērojot šos principus, varam būt pārliecināti, ka šī tehnoloģija palīdzēs glābt dzīvības pat vissarežģītākajās situācijās.

Automātiskais ārējais defibrilators (AED) – dzīvību glābjoša tehnoloģija ikvienam

Mūsdienās sabiedrībā arvien vairāk tiek uzsvērta pirmās palīdzības un dzīvības glābšanas nozīme. Nesenie notikumi, piemēram, Qantas lidmašīnas pasažiera glābšana, izmantojot privāti piederošu automātisko ārējo defibrilatoru (AED), vēlreiz apliecina šo ierīču būtisko lomu ārkārtas situācijās. Šis gadījums uzskatāmi pierāda, ka savlaicīga rīcība un pieejams AED var būt izšķiroši faktori dzīvības saglabāšanā.

AED – kas tas ir un kā tas darbojas?

Automātiskais ārējais defibrilators ir ierīce, kas spēj analizēt sirds ritmu un nepieciešamības gadījumā veikt elektrisko impulsu, lai atjaunotu normālu sirdsdarbību. AED ir izstrādāts tā, lai to varētu izmantot ne tikai medicīnas speciālisti, bet arī parastie cilvēki bez medicīniskās izglītības. Ierīce dod skaidras balss un vizuālās norādes, vadot glābēju cauri visam atdzīvināšanas procesam.

Reāli piemēri – kā AED palīdz glābt dzīvības?

Nesen publicētais raksts stāsta par FIFO (Fly-In Fly-Out) darbinieku no Pērtas (Austrālija), kurš, pateicoties savam personīgajam AED, spēja sniegt palīdzību kādam pasažierim lidojuma laikā. Šis gadījums vēlreiz apliecina AED nozīmi ne tikai publiskās vietās, bet arī individuālā līmenī. Jo vairāk cilvēku būs informēti par AED pieejamību un to pielietojumu, jo lielāka iespēja, ka dzīvībai bīstamās situācijās tiks sniegta tūlītēja un efektīva palīdzība.

Kāpēc ir svarīgi, lai AED būtu pieejami sabiedriskās vietās?

2020.gadā kādā Pierīgas tenisa hallē vīrietim treniņa laikā apstājās sirds. Diemžēl hallē nebija pieejams AED un neviens no klātesošajiem neprata sniegt pirmo palīdzību. Līdz NMPD brigādes ierašanās brīdim vīrietis bija zaudējis dzīvību.

Sirdsdarbības apstāšanās var notikt jebkur – uz ielas, birojā, sporta zālē vai pat mājās. Pētījumi rāda, ka izdzīvošanas iespējas strauji samazinās ar katru minūti, ja netiek sniegta atbilstoša palīdzība. AED pieejamība un sabiedrības informētība par tā lietošanu būtiski palielina iespēju veiksmīgi atjaunot normālu sirdsdarbību pirms neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās.

Kā mēs varam uzlabot AED pieejamību un lietošanu?

- Izglītošana un apmācības: cilvēkiem ir jāzina, kur atrodas tuvākie AED un kā tos izmantot.
- Plašāka pieejamība: valsts iestādes un uzņēmumi var uzstādīt AED publiskās vietās, piemēram, lidostās, stacijās, sporta centros un lielveikalos.
- Likumu un vadlīniju uzlabošana: Daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā, tiek ieviesti noteikumi, kas nosaka AED obligātu pieejamību noteiktās vietās.

Secinājums

Automātiskie ārējie defibrilatori ir tehnoloģija, kas var glābt dzīvības, ja tie ir pieejami un tiek pareizi izmantoti. Nesenais gadījums lidmašīnā ir lielisks piemērs tam, cik svarīgi ir būt gataviem un rīkoties ātri. Ikviens no mums var būt atšķirība starp dzīvību un nāvi, ja zina, kā rīkoties ārkārtas situācijā un kur atrast tuvāko AED.

Defibrilatori un likums Latvijā

Ārstniecības likums  9.² pants

Latvijā ir pieņemts likums, kas nosaka automātisko ārējo defibrilatoru (AED) uzstādīšanu publiskās vietās ar mērķi uzlabot sabiedrības drošību un palielināt izdzīvošanas iespējas sirds apstāšanās gadījumos. Šis likums uzliek par pienākumu uzstādīt defibrilatorus vietās, kur regulāri uzturas liels cilvēku skaits, piemēram, tirdzniecības centros, sporta zālēs, dzelzceļa stacijās, lidostās, un citās līdzīgās vietās.

Šis likums ir būtisks solis sabiedrības veselības veicināšanā, jo sirds apstāšanās gadījumā ātra palīdzība ir izšķiroša. Defibrilatora izmantošana pirmo dažu minūšu laikā pēc sirds apstāšanās var ievērojami palielināt cietušā izdzīvošanas iespējas. Tādējādi likuma mērķis ir samazināt letālu iznākumu gadījumus, padarot AED ierīces pieejamākas un veicinot sabiedrības izpratni par to nozīmi.

Šo likumu būs jāievēro visām juridiskajām personām un publisko vietu pārvaldniekiem, kurās ir liela cilvēku plūsma. Tas ietver tirdzniecības centrus, sporta zāles, sabiedriskā transporta stacijas, lidostas, kultūras un izklaides vietas, kā arī citas līdzīgas vietas, kur vienlaikus uzturas daudz cilvēku. Likums uzliek par pienākumu uzstādīt automātiskos ārējos defibrilatorus (AED) šajās vietās un nodrošināt, ka tie ir pieejami un darba kārtībā, kā arī veikt apmācības personālam par to lietošanu.

Kad stājās spēkā un uz ko tas attiecas?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 “Ārējo automātisko defibrilatoru noteikumi” paredz kārtību, kādā Latvijā tiek uzstādīti, uzturēti un lietoti automātiskie ārējie defibrilatori (AED) publiskās vietās. Šo noteikumu mērķis ir veicināt AED pieejamību sabiedrībai un palielināt izdzīvošanas iespējas sirds apstāšanās gadījumos.

Galvenie punkti:

1. Publisko vietu izvēle: Noteikumi precizē, kurās publiskajās vietās obligāti jāuzstāda AED. Šajās vietās parasti ir augsta cilvēku koncentrācija, piemēram, tirdzniecības centros, sporta zālēs, sabiedriskā transporta terminālos, kultūras un izklaides iestādēs.

2. Defibrilatoru uzstādīšana: AED jābūt viegli pieejamam un redzamam. Ir jānodrošina, ka defibrilatora atrašanās vieta ir skaidri norādīta ar atbilstošām zīmēm, un ierīcei jābūt pieejamai visu laiku, kad vieta ir atvērta publikai.

3. Apmācības: Publisko vietu pārvaldniekiem ir pienākums nodrošināt, ka personāls ir apmācīts lietot AED. Apmācības jāveic regulāri, lai nodrošinātu, ka personāls ir gatavs rīkoties ārkārtas situācijās.

4. Uzturēšana un pārbaude: AED regulāri jāpārbauda un jāuztur darba kārtībā, atbilstoši ražotāja norādījumiem. Ierīces tehniskais stāvoklis jāuzrauga, lai nodrošinātu tās gatavību lietošanai jebkurā brīdī.

5. Ziņošana: Noteikumi paredz arī ziņošanas pienākumu par AED lietošanu. Pēc AED izmantošanas publiskā vietā pārvaldniekam jāziņo atbildīgajām iestādēm, nodrošinot informāciju par notikušo incidentu.

Šie noteikumi ir būtiski, lai nodrošinātu AED efektīvu izmantošanu un palielinātu sabiedrības drošību, jo AED lietošana var būt izšķiroša dzīvības glābšanā sirds apstāšanās gadījumā.

Defibrilatoru publiskās vietās uzstāda atbilstoši šādām prasībām:

*)vietās, kur maksimālais vienlaikus esošais cilvēku skaits ir vairāk par 1500 cilvēkiem, uzstāda vismaz divus defibrilatorus, defibrilatoru novieto sabiedrībai brīvi pieejamā vietā tā, lai to varētu nogādāt līdz cietušajam piecu minūšu laikā no negadījuma brīža. Stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

*)vietās, kur maksimālais vienlaikus esošais cilvēku skaits ir no 701 līdz 1500 cilvēkiem, uzstāda vismaz vienu defibrilatoru, defibrilatoru novieto sabiedrībai brīvi pieejamā vietā tā, lai to varētu nogādāt līdz cietušajam piecu minūšu laikā no negadījuma brīža.  Stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.

*)izglītības iestādēs, kurās apgūst pamata, vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas, tai skaitā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs, un interešu izglītības iestādēs, kur maksimālais vienlaikus esošais cilvēku skaits ir no 701 līdz 1500 cilvēkiem(uzstāda vismaz vienu defibrilatoru) un/vai  no 701 līdz 1500 cilvēkiem (uzstāda vismaz divus defibrilatorus), stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī.

*)vietās, kur maksimālais vienlaikus esošais cilvēku skaits ir līdz 700 cilvēkiem, īpašnieks vai valdītājs defibrilatoru uzstāda brīvprātīgi, ievērojot šajos noteikumos minētās prasības.

Atsauces:

https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/2FB1A63B719FD500C22587C300353F86?OpenDocument

https://likumi.lv/ta/id/44108-arstniecibas-likums

https://likumi.lv/ta/id/353684-arejo-automatisko-defibrilatoru-noteikumi

Defibrilatoru vēsture

Vai Tu zināji kā ir radies ārējais automātiskais defibrilators? AED vēsture ir aizraujošs ceļojums, kas aptver medicīnas inovāciju un tehnoloģisko progresu cauri vairākām desmitgadēm.

Agrīnās attīstības tendences: Defibrilācijas koncepcija, kas ietver elektriskās strāvas trieciena ievadīšanu sirdij, lai atjaunotu normālu ritmu, aizsākās 19. gadsimta beigās. Tomēr agrīnās defibrilācijas ierīces bija lielas, sarežģītas un galvenokārt tika izmantotas slimnīcas apstākļos.

Pārnēsājami defibrilatori: 1960. un 1970. gados tehnoloģiju attīstība izraisīja mazāku, pārnēsājamāku defibrilatoru izstrādi. Šīs ierīces joprojām galvenokārt izmantoja medicīnas speciālisti, un to darbībai bija nepieciešama īpaša apmācība. Dr Frenks Pantridžs, bieži dēvēts par "neatliekamās medicīnas tēvu", Ziemeļīrijas kardiologs, spēlēja izšķirošu lomu pārnēsājamo defibrilatoru izstrādē. 1960. gados viņš iepazīstināja ar pirmo pārnēsājamo defibrilatoru, kas pazīstams kā Pantridge portatīvais defibrilators, ko galvenokārt izmantoja ātrās palīdzības automašīnās.

Publiskās piekļuves defibrilācijas ierīces: 1980. un 1990. gados arvien vairāk tika atzīta agrīnas defibrilācijas nozīme pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās ārstēšanā. Pētnieki un medicīnas speciālisti sāka atbalstīt defibrilatoru izvietošanu sabiedriskās vietās, kur tiem varētu ātri piekļūt ārkārtas situācijā.

Pusautomātiskie AED: pirmie pusautomātiskie AED tika ieviesti 80. gadu beigās. Šīs ierīces nodrošināja audio un vizuālus norādījumus, lai palīdzētu lietotājiem veikt defibrilācijas procesu, taču lietotājam joprojām bija jānospiež poga, lai nodrošinātu triecienu.

Automātiskie AED: patiesais izrāviens radās, izstrādājot pilnībā automātiskos AED, kas lietotājam novērsa nepieciešamību manuāli piegādāt triecienu. Tā vietā šīs ierīces analizē sirds ritmu un, ja nepieciešams, automātiski nodrošina šoku. Šis jauninājums ievērojami vienkāršoja defibrilācijas procesu, padarot to pieejamāku neprofesionāļiem ar minimālu apmācību. 70. gadu beigās Dr. Karls Valters un Dr. Viljams Vīvers, abi amerikāņu ārsti, izstrādāja pirmo komerciāli pieejamo automatizētā ārējā defibrilatora (AED) prototipu. Viņu ierīce, kas pazīstama kā "Heart-Aid", bija nozīmīgs solis ceļā uz AED izstrādi, kā mēs tos pazīstam šodien.

FDA apstiprinājums un izplatība: 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā automātiskie AED sāka saņemt normatīvo apstiprinājumu no tādām aģentūrām kā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA). Tas pavēra ceļu to plašai izvēršanai sabiedriskās vietās, tostarp skolās, lidostās, sporta arēnās un citās intensīvas satiksmes vietās. Physio-Control Corporation: 1955. gadā dibinātajai Physio-Control Corporation bija galvenā loma AED komercializēšanā un plašā ieviešanā. Uzņēmums izstrādāja dažus no agrākajiem AED modeļiem, tostarp pusautomātiskās un automātiskās versijas.

Ietekme uz izdzīvošanas rādītājiem: AED izplatība publiskās vietās ir būtiski ietekmējusi izdzīvošanas rādītājus pēkšņas sirds apstāšanās gadījumā. Pētījumi liecina, ka agrīna defibrilācija ar AED kombinācijā ar kardiopulmonālo atdzīvināšanu (KPR) var ievērojami uzlabot izdzīvošanas iespējas.

Kad minūte var būt izšķiroša!